tikainesakinevienam.lv

Atvadoties


Sakot sveicienus un savu vārdu,
Esot vienatnē, es sēžu tukšs.
Lūdzot svētību, es mieru rodu,
Debess maizi vientuļš bērniņš plūks.

 

Tavā patvērumā laimi gūstu,
Atvadoties sirds man laimi nes.
Citādāk zem batām smiltīm kļūstu
Balts, un debess man šo laimi dveš.

 

Arī skan kā tālas atvaddziesmas
Skaidras melodijas prātā man.
Šodien dzīvē vajag vairāk gaismas,
Dziedot varu mīlēt Tevi gan.

 

Lai mums, projām ejot, paliek laiki,
Ejot mūžībā, mēs jūtam to,
Kā pār zemi pārplust mīla raiti,
Nav neviens, kas neiepazīs šo

 

Brīnišķīgo, patieso jel vēsti,
Kura pasaulē ir dota man:
Prom, uz mūžību ir doti dēsti –
Sirdī ievaddziesma maigi skan.

 

Daudzi ceļi skumjās cauri ieti,
Daudzi laiki pieredzēti tā
Ka ar maizes laušanu var smieti,
Ka es Dievam saku savu ”jā”.

 

Neaizmirstot to, ko Tu man devi,
Neatsakoties no sava ”es”
Dievā vienmēr atrodu es sevi,
Bet Tu viena krustu Jēzum nes.

 

Maigi starojot, man uzaust saule,
Tā, kas atnes sirdī maigumu.
Rītā pamostas virs zemes daile,
Baro to ar savu mīļumu.

 

Un no sevis nepaņemu to,
Kas mans, kas paliek, Tavu maigumu.
Es no Tevis nesagaidu, jo
Vien Tevis pāri paliek svaidījums.

 

Žēl, bet atsakoties laimi gūstu,
Prom no upes šīs es aizeju.
Tā es, garā nabags, bagāts kļūstu,
Atsakoties pilns es palieku.

Tavs komentārs

*
*




atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā