tikainesakinevienam.lv

Stāsts pārdomām


Ik dienas mēs viens otram ko sakām. Reizēm apdomājam sacīto, reizēm nē.

Pastāstīšu Tev kādu stāstu.

Reiz dzīvoja divas meitenes. Abām uz vaigiem bija vasarraibumi. Vienu sauca Anna, viņa bija ļoti jautra un dzīvespriecīga, otru- Marta, viņa vienmēr bija nomākta un skumja.

Nomāktā Marta vaicāja jautrajai Annai:

– Kādēļ tu vienmēr esi tik jautra un laimīga?

– Tādēļ, ka man ir brīnišķīgi vasarraibumiņi. Man tētis stāstīja – tad, kad es aizmiegu, pie manis atlido eņģeļi, noskūpsta mani uz vaidziņiem un tie aizsargā mani. Eņģeļus pie manis sūta Dievs, jo viņš mani ļoti mīl. Tētis sacīja – mani vasaras raibumi ir eņģeļu skūpsti, tādēļ es vienmēr esmu jautra un laimīga. Bet kādēļ tu esi tik skumja?

Ar asarām acīs Marta atbildēja:

– Tas tamdēļ, ka arī man tāpat kā tev ir vasarraibumi. Mans tētis teica – tad, kad es aizmiegu, atlido mušas, nosēstas man uz vaigiem un nosmērē manu seju. Tētis teica, ka mani vasarraibumi ir mušu atstātās pēdas.

Tavs komentārs

*
*




aktuāli




atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā