tikainesakinevienam.lv

Stāsts pārdomām


Es atkritu zālē un raudāju. Pār mani noliecās zāles stiebrs un jautāja:
– Kāpēc tu raudi?
– Cilvēki man nodarīja pāri. Tie samina kājām manu darbu, ko es strādāju viņu labā, – es atbildēju.
– Cilvēki mani katru dienu min kājām. Es slienos atkal uz augšu un turpinu augt, – teica zāles stiebrs. Es noslaucīju asaras un ķēros pie darba.

Tavs komentārs

*
*




atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā