tikainesakinevienam.lv

Stāsts pārdomām


Man kaimiņos dzīvoja kāda vecenīte, kurai pirms 5 gadiem nomira vīrs un divus gadus atpakaļ autoavārijā gāja bojā meita ar savu vīru un abiem mazbērniņiem.
Kad atgriezos no skolas, pie durvīm bija ar roku rakstīta zīmīte “Pazaudēju 100 rubļus, tas, kurš atradīs, lūdzu, atnesiet uz 76. dzīvokli, pensija maza, maizi nopirkt nevaru”. 76. dzīvoklī dzīvoja tā vecenīte. Es izņēmu no maka 100 rubļus un devos uz piekto stāvu. Kad vecenītei atdevu naudu, viņa sāka raudāt “Tu esi divpadsmitais cilvēks, kurš man atnesis naudiņu. paldies.” Es pasmaidīju un devos uz liftu, bet māmuļa ierunājās: “Meitiņ, noņem, lūdzu, paziņojumu no durvīm, es to nerakstīju”. Viņa stāvēja un raudāja.

Labsirdība un līdzjūtība dod man cerību.

Tavs komentārs

*
*




atbalstīt projektu