tikainesakinevienam.lv

Inga Ābele par neatlaidību


Klauvē – un tev taps atvērts. Varbūt ne gluži atvērts taps, bet kaut kas noteikti mainīsies – ja tas spēj tevi priecēt. Varbūt cits tapešu raksts. Cits stāvs. Cita smarža. Cita perspektīva. Un cita glezna. Ja nu reizēm dzīslās iesveļ neprātīga cerība, tad varbūt tajā mirklī, kad vilcienā latviski lasi kādu tulkotu grāmatu, un mazā zibens plaikšņa ilguma brīdī pēkšņi atskārt, ka saproti autoru un galveno varoni, redzi tulkotāja dzīvi. Visas šīs trīs esmes uz mirkli savietojas tevī, ne lineāri, bet nolemtā izgaismotā lokā. Tu tiec iekšā un piepeši redzi cauri aizsalušam ezeram līdz gruntij, līdz zemstraumju dusēšanai starp nekustīgiem ūdensziediem. Tad pāršķir lappusi – un viss pazūd, tu esi sevī, tev ir jāpērk bērniem piens un sunim sirds – sarkana, milzīga vērša sirds un jānes mājās, tev jābūt medniekam, jo apkārt tik stingi ziemīgi lauki, naidīgi visam siltajam, visam dzīvajam.

Tavs komentārs

*
*




atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā