tikainesakinevienam.lv

Hermanis Hese par dzīvi

Ja es kādu laiku, nejuzdams ne prieku, ne sāpes, esmu pavadījis tā saukto labo dienu remdeni šķērmajā paciešamības gaisotnē, man top tik aukaini sāpīgi un nožēlojami ap manu bērnišķo sirdi, ka es metu savu sarūsējušo pateikšanās dziesmu liru miegainajam apmierinātības dievam viņa apmierinātajā sejā un labāk pacietīšu negantas, svelošas sāpes nekā šo labdabīgo istabas temperatūru. Tādās reizēs manī tūdaļ iedegas mežonīgas ilgas pēc stiprām jūtām, pēc kaut kā nebijuša, niknums uz šo pelēko, seklo, reglamentēto un sterilizēto dzīvi, nevaldāma vēlēšanās satriekt kaut ko drupās, teiksim, kādu universālveikalu vai katedrāli, vai sevi, pastrādāt neprāta pārgalvības, noraut parūkas pārim godātu elku.



Tavs komentārs

*
*




atbalstīt projektu





jaunākie komentāri